sapnis

Tomātu laiks ir klāt! Atjaunota un precizēta recepte:

Olīveļlā apcep nelielu sīpolu, pievieno tējkaroti brūnā cukura, pieliek 1 sarīvētu burkānu un 1 sarīvētu kartupeli, cep kamēr visi mīksti.

Tad pievieno 1 izspiestu ķiploka daiviņu, tomātus svaigus vai no bundžas (aptuveni 700 g), garšvielas (baziliks, timiāns un raudene), 300 ml buljonu¹, var arī pielikt vienu ēd.k. tomātu pastu.

To visu vāra kādas 25 min un tad sablenderē ar vertikālo rokas blenderi viendabīgā biezzupā.

No svaigiem manuprāt daudz labāk, tik pirms tam tomātiem iegriež krustiņus un aplej ar verdošu ūdeni, novelk mizu. Tomātu biezenis kastītēs nav īsti labs zupai, jo pārāk sablenderēts, jau kā mērce, tie labāk makaronu mērcei derēs. Zupas šķīvī ieliek vienu lielu karoti ar bezkrāsas/bezgaršas balto jogurtu.

Karstajās dienās, kad smacējošā suta izsmeļ visus spēkus, sākām fanot par Cafe Frappe. Nācās dzirdēt dažādus variantus, kas cilvēku uztverē ir Frappe, tāpēc uzreiz paskaidrošu ka es ar to domāju Grieķu Frappe.

Frappe sastāv no saputotas šķīstošās kafijas, ledus, piena un ūdens. Tas viss tiek pasniegts aukstā glāzē, ar salmiņu. Lai to pagatavotu, ir vajadzīgs viens no diviem instumentiem – šeikeris, vai arī piena putotājs.

Ir pat tāds Frappe fanu saits, kur ir gan interesants receptes video ar šeikeri, un var pat t-kreklus pasūtīt.

Ja mājās nav šeikera, toties ir piena putotājs, tad iesaku šo te video, jo tieši tā es taisu savu Frappe.

Veikalos nopērkamais pesto bieži vien satur saulespuķu nevis olīveļļu, un kartupeļu cieti nevis riekstus. Tāpēc pesto jātaisa pašiem. Jau otro gadu mums ir savs baziliku dārziņš uz balkona. Šogad tam pievienojušās arī piparmētras. Baziliku pavisam svaigu var noplūkt arī citām vajadzībām, ne tikai pesto.

Četru veidu baziliki:

Piparmētras:

Un protams arī milzumdaudz puķu, lai uz balkona vakarā var izvilkt krēslus, un lampiņas gaismā lasīt grāmatas, klausoties putnos un smaržojot puķes:

Visus stādiņus par santīmiem pirkām centrāltirgū. Stādijām maija beigās/jūnija sākumā. Tagad jau baigi lielie izauguši. galvenais sargāt no tiešas saules, stipra vēja, un labi laistīt.

Ievas virtuvē izlasījām vienu saldējuma recepti, un izmēģinājām.

- 8 olu dzeltenumi
- 250g brūnā cukura
- 500ml piena
- 300ml saldā krējuma
- 2 tējkarotes šķīstošās kafijas
- 100g cepumu ar riekstiem vai mandelēm

Tā vismaz ir rakstīts žurnālā, pēc pieredzes, droši vien liktu par 50g mazāk cukura, par 2 mazāk olas, un par 100ml mazāk saldā krējuma. Tā gan ir tikai juška, jo saldējums sanāca ļoti trekns un salds. Es gan negalvoju ka mana juška recepti padara labāku, to es vēl pārbaudīšu.

Tātad process – pienu uzvāra, apmaisot tajā iejauc ar cukuru sajauktus olu dzeltenumus. Šķidrumu uz lēnas uguns karsē līdz tas nedaudz sabiezē, bet nevāra. Pievieno kafijas pulveri, visu atdzesē. Saputo saldo krējumu (tam jābūt ļoti aukstam un svaigam lai tas saietu smukā putukrējumā). Iejauc putukrējumu masā. Liek saldētavā. Ik pa laikam (10-20 min) samaisa lai ir atkal viendabīgs (jo virskārta sasalst ātrāk). Kad masa jau sāk palikt bieza, iejauc sadrupinātus cepumus (to mēs nedarījām).

Kamēr veidoju ierakstu par ātrajām vakariņām (kuras pats gatavoju vakar), uz plīts vārijās ūdens lai es uztaisītu vēl ātrākas vakariņas. Gnocchi di Patate ir tādas kā nelielas klimpas, kuras makaronu nodaļās var iegādāties populārākajos pārtikas veikalos. Pagatavošana ir daudz vienkāršāka kā makaroniem – uzvāram ūdeni, ieberam tajā Gnocchi, un kad tie visi uzpeld līdz virsmai (2-3min), nokāšam.

Pārlejam tos ar uzsildītu vakardienas siera mērci, un fantastiskākās vakariņas ir gatavas!

Smukāk jau protams būtu teikt Pasta ar Gorgonzolas mērci, bet nu lai jau paliek. Atnāku mājās – nekā nav, slinkums taisīt, slinkums domāt. Nu ok, tev iespējams mājās ledusskapī nemētājas visas šīs sastāvdaļas, bet var tak pāri ielai pāriet?

- Pasta, jebkādi labi makaroni ¹
- Zilais siers 100g
- Saldais krējums 100g
- Gailenes

Ar gailenēm starp citu ir tā, kad tās ir svaigas – cep uzreiz. Ja gribi glabāt, tāpat cep un tad saldē. Ja sasaldē neceptas gailenes, viņas ir rūgtas. Man arī tā bija, bet nu siera mērce to nomaskēja visai labi.

Uzliek vārīties makaronus. Makaroni ir gatavi tad, kad pagaršojot pārkož, un vairs nav baltās miltainās strīpiņas iekšā. Kamēr vārās makaroni, uzliek mazā katliņā sildīties saldo krējumu. Kad viņš sāk kūpēt, iedrupina iekšā zilo sieru. Var lietot arī jebkādu citu sieru, vai arī tos jaukt. Sieru var likt vairāk lai būtu asāka un biezāka mērce, vai arī mazāk. Mērci maisa, lai siers izkūst, tad noņem no plīts, uzliek vāku, un noliek malā, kamēr makaroni vārās. Uzliek pannu, un izkausē lielu piku sviesta (nu trešdaļu no paciņas), un tajā cep gailenes. Šeit uzdevums nav izcept gailenes, bet dabūt uz tām sviesta garšu un aromātu, tāpēc eļļa un margarīns ir ļoti neieteicami.

Makaronus nokāš, liek uz šķīvja, tiem blakus uzliek sēnes, pārlej ar mērci.

Easy! 10 minūšu recepte.

Variācija ja nav gaileņu – makaronus šķīvī pārkaisa ar sadrupinātiem valriekstiem, un tad pārlej ar mērci.

Šīsnedēļas aktualitāte. Ārā +33C un neko citu pusdienās arī nemaz negribēsies. Es ceru, ka nav cilvēku, kuri patiešām nezin kā taisa saldējuma kokteili, bet tas mani neapturēs no pakārdināšanas. Vajadzēs 400g Maxima lētā saldējuma desā (šis ir garšīgākais no kreisajiem saldējumiem), un tik pat daudz piena. Klāt es liku kādas trīs ēdamkarotes melleņu, bet tik pat garšīgi arī ar jebkurām citām ogām (zemenes!) vai ar banānu.

Liekam visu iekšā blenderī un kuļam kādas 20 sekundes. Par ilgu kult nevajag, saies tādā kā sviestā un kunkuļos.

Karstumā, nekas nevar būt labāks par šo!

Un te – otrs variants, ar zemenēm un banāniem:

Jau iepriekš esmu minējis ka fanoju par Daugavas produktiem, kas ne tikai ir ļoti garšīgi, bet arī sastāv no vienkāršām un dabīgām sastāvdaļām, galvenokārt piena, kas nāk no pašu Daugava govīm, kuras slaucot klausās Mocartu.

Vienīgā kritika viņiem ir neatbilstošais mārketings, un tas, ka viņi šīs pozitīvās īpašības nemaz neuzsver. Vēl gribētu kādu EKO sertifikātu kas apstiprina apgalvojumus, kas izteikti viņu mājaslapā.

Te nu neliels salīdzinājums. Daugavas jogurts, starp citu, maksā 1.35Ls kilogramā, pavisam normāla cena. Uz bildītēm var uzspiest, lai tās palielinātu. Valmieras jogurts nemaz nav tas sliktākais, tas relatīvi ir pat viens no normālākajiem pēc satura spriežot. Bet tāpat, atšķirības ir lielas:

Par ēdiena problēmām jau rakstīju iepriekš, arī mans Monsanto raksts ir daļēji par šo tēmu.

Tagad ar Noru esam pamatīgi saskatījušies dažādas šausmu filmas par ēdienu rietumu pasaulē un varu arī padalīties ar jums, izglītojieties!

Iesākumā noskatījos TED prezentāciju ar Jamie Oliver, kurš ar savu wish arī saņēma TED balvu un $100’000 projekta attīstībai. Tad noskatījāmies arī Jamie Oliver’s Food Revolution, un nesen saņēmos un noskatījos arī salīdzinoši slaveno filmu Food Inc (pat divas reizes).

Food Revolution ir raidījumu sērija par slaveno angļu pavāru Jamie Oliver, kurš brauc uz Amerikas neveselīgāko pilsētu, lai pārveidotu ēdināšanas sistēmu skolās un veicinātu veselīgāku ēšanu pilsētā, kur visi ēd tikai burgerus un eļļā vārītus mēslus. Lieki teikt, ka sākumā viņu gandrīz ir gatavi nolinčot un aizsūtīt atpakaļ uz angliju tā vietā lai pārstātu ēst cementam līdzīgo maisījumu ko viņi sauc par kartupeļu biezputru un tamlīdzīgi. Visai jautri paskatīties ko viņi tur ēd, un kas patiesībā ir iekšā dažādos nevainīga paskata ēdienos.

Food Inc savukārt ir filma par vispārējo situāciju Amerikā, un lai arī daudzas no problēmām ir unikālas viņiem, tomēr lielākā daļa problēmas ir patērētāju pieprasītajās cenās un ēdienos. Filma nav tik šokējoša kā varēju iedomāties, skatīties iesaku ik vienam. Tīri visaptverošs un miermīlīgs pārskats.

Protams, to visu var vieglu sirdi skatīties un šausmināties “ak vai cik pie viņiem tur slikti”. Bet vai tiešām pie mums ir labāk? Pie mums lieto tos pašus Monsanto Roundup mēslojumus, pie mums ir tik pat slikti vai sliktāki apstākļi vistu fermās, tik pat briesmīgi apstākļi cūku fermās un tik pat šausmīgi ēdienu sastāvi. Kad tu pēdējo reizi pētiji sastāvu jogurtam vai saldējumam? Saldējumā pat pienu vairs iekšā neatradīsi, kur nu vēl ko krējumam līdzīgu. Jogurts ir želatīna masa ar krāsu un pastiprinātājiem. Vistas mazgā amonjakā, ģenētiski modificētā kukurūza ir iekšā visur, un pat ja ne tieši tajā ko tu ēd – tā ir lopu barības maisījumā.

Īsi sakot viss ir slikti, kamēr tu vien nesāksi balsot par savu veselību pērkot un pieprasot kvalitatīvu pārtiku, lasot etiķetes, interesējoties par produktu izcelsmi, pērkot lokāli audzētus produktus tiem dabiskā sezonas gadalaikā (ak mēs nabaga latvieši ar savu 6 mēnešu ziemu), un izvēloties produktus, kas nāk no sertificētām biologiskajām saimniecībām, un kuriem papildus lielīgam EKO ir arī to apstiprinoši sertifikāti.

Reizēm ir tā, nu neko nevar izdomāt, un slinkums ņemties, īsti laika nav, vai vienkārši izsalkums tā dod virsū, ka negribas domāt neko tālāk par makaroniem vai (nedod dievs) pelmeņiem. Ir divas ļoti vienkāršas bet neiespējami garšīgas lietas, ko tu uz ātru roku vari sev pagatavot jebkurā laikā.

Bruschetta ([brusketa]), vajadzēs:

- vislabāk gatavojama no tumšās ciabatta maizes
- smalki sagriezti mizoti tomāti, vai tas pats no veikalā nopērkamas kastītes (iesaku I♥Eco iekš Rimi)
- nedaudz pesto
- nedaudz zaļumu
- siers (zilais, parastais, mozarella, patiesībā vienalga kāds)

Ieslēdzam krāsni uz 190C un atstājam sildīties. Sajaucam tomātus bļodiņā ar karoti pesto, iejaucam sakapātus saļumus. Sagriežam maizi sķēlēs, izkārtojam uz pannas, iešaujam 190C krāsnī apbrūnēties uz minūtēm divām (tā lai sāk palikt zeltainā tonī, bet lai nav cieta un kraukšķīga). Izņemam ārā, uzliekam tomātu masu, pārberam ar sieru, un ieliekam vēl uz divām minūtēm lai siers izkūst. Kopā zem 10 minūtēm un jums būs lieliskas ātrās pusdienas.

Ruccola salāti, vajadzēs:

- ruccola lapas (Supernetto paka par 1Ls)
- feta mīkstais siers (Supernetto kastīte pie lata)
- zaļās olīves
- cherry tomāti
- olīveļļa
- parmesan siers (vai mūsu pašu Minhauzena cietais, pa 4.98Ls kilogramā uz atlaidi)
- (opcionāli) garneles

Garneļu vietā droši vien varētu likt arī saulē kaltētos tomātus.

Un tad vienkārši, ņemam rukolu, tad liekam virsū 5mm-10mm kubikos sagrieztu feta sietu, uz pusēm pārgrieztas olīves, ceturtdaļām sagrieztus cherry tomātus, visu pārējo, pārlej ar nedaudz labas (extra virgin, ja var atļauties tad organic) olīveļļas, uzmanīgi visu iecilā un pasniedz pārkaisītu ar pasmesan sieru. Voila! Ellīgi ņammīgs salāts, gluži kā radīts priekš pavasara, kas tieši kā lien ārā.