Šodien taisam sēņu krēmzupu (vai šampinjonu biezzupu, kā labpatīkas). Recepte ir ļoti vienkārša un brīvi maināma, tajā var izmantot gan tikai parastos lētos (sveramos) šampinjonus, gan aizvietot tos ar brūnajiem šampinjoniem, vai papildināt ar sauju Šitake sēnēm (kā es darīju šajā gadījumā).
Continue reading
Ārzemēs vairākas reizes esmu ēdis tunča “steiku” visādos restorānos, nolēmu pamēģināt ko līdzīgu pagatavot mājās. Izrādījās, ka tunča steiku pagatavot ir visai vienkārši, vienīgais jautājums ir gaume t.i. vai tev tāds garšos, jo viņš ir jāēd principā pusjēls (pēc steigu klasifikācijas very rare). Ja viņu izcep vairāk kā redzams video, viņš paliek gumijots un ciets. Tāpēc arī angliski to sauc nevis par steiku, bet par “seared tuna” (apsvilināts tuncis).
Receptei izmantoju šo te Gordon Ramsey video, lai gan wasabi nesmērēju virsū, bet pasniedzu blakus. Man personīgi rezultāts ļoti garšoja, bet Norai ne visai. Teica, ka garšojot pēc jēlas gaļas. Man gan vairāk garšoja pēc suši, vai jēla laša.
Tunci pie mums cik zinu var nopirkt tikai saldētu, Gemosā vai Stokmanā. Stokmanā divi steiku izmēra gabali maksāja 3.5Ls. Pirms cepšanas pa nakti atkausējās. Tuncis jāpērk pēc iespējas tumšākas un viendabīgas krāsas.
Tātad īsumā – atkausējam, apmērcējam sojas mērcē, apviļājam sēkliņās, cepam vienu minūti. Ar ļoti asu nazi sagriežam plānās šķēlītēs. Iekšai jābūt jēlai, bet apcepumam jābūt ap 2mm biezam.
Šis vairāk kā piezīme sev.
100g sviesta + 1/2 tējkarotes sāls + šķipsna kajennes sarkano piparu samikserē kopā. Piejauc 100g smalki rīvēta siera un 3/4 glāzes miltu. Samīca gludā bumbā, atdzesē kādu brīdi ledusskapī. Veido mazus radziņus (uzpūtīsies lielāki) un cep 180C kādas 12 minūtes.
Interesanti, bet par moku latviešu valodā neko saprātīgu neizdevās atrast. Bet moka patiesībā ir fantastisks izgudrojums, kuram būtu jābūt katrā mājā.
Kas tas ir? Moka ir Espresso aparāts par trim latiem (maksimā uz atlaidēm 2.99Ls, Itāļu Bialetti ražojuma Moka piemēram Stockmann vai Rito maksā ~15-25Ls).
Moka ir īpaša kafijas vārāmā krūze, ko izgudroja Alfonso Bialetti 1933. gadā, Itālijā. Ar šīs krūzes palīdzību ir iespējams mājās uzvārīt fantastiski garšīgu espresso kafiju bez nepieciešamības iegādāties simtiem latu dārgus Saeco aparātus. Protams – dārgajiem aparātiem ir arī labas īpašības kuru nav Mokai, piemēram spiediens tādā aparātā ir 10-15 bar, pret Moka 1-2 bar, dēļ kā kafijas cienītāji Moka kafiju par īstu Espresso neatzīst.
Kā strādā šāda moka krūze? Krūze sastāv no trim daļām – ūdens trauka apakšā (A), kafijas filtra pa vidu (B), gatavās kafijas trauka augšā (C). Apakšējais ūdens trauks ir cieši pieskrūvēts pārējai konstrukcijai, un kad moka krūzi uzliek uz uguns, ūdens sāk vārīties, un traukā veidojas spiediens. Ūdens tvaikus ar spiedienu izspiež cauri kafija, virzienā uz augšu, kur kafija pa trubiņu tiek izspiesta ārā jau gatavā veidā.
Atšķirībā no tradicionālā kafijas aparāta, kas strādā uz pilināšanas principa, mokā lielais spiediens nodrošina efektīvāku kafijas un kofeīna izspiešanu no kafijas graudiņiem, kas garšu padara izteiktāku un stiprāku.
Moka krūzes ir pieejamas dažādos izmēros, taču patasti kafijas filtrs ir tik liels, lai to brīvi (kafiju nesaspiežot) piepildot līdz malas līmenim, kafijas daudzums būtu atbilstošs ūdens daudzumam traukā. Ūdeni traukā jālej līdz blīves līmenim (visiem šiem traukiem ir drošības blīves). Jāpārliecinās, ka kafija nav palikusi uz filtra maliņām, lai trauku varētu droši un cieši aizskrūvēt. Ūdeni jālej aukstu un tīru. Kafiju liek vārīties uz vidējas uguns, lai vārīšanās laiks tiktu pagarināts. Tiklīdz izdzirdam burbuļojošu skaņu (var nedaudz pavērt vāciņu lai paskatītos ka kafija nāk ārā), tā jānoņem no uguns. Pareizākais ir notrāpīt uz to brīdi, kad kafija sāk sūkties ārā bet vēl neburbuļo. Kafijai tādā lēnā veidā arī ir jāizsūcas cauri. Ja notiek traka burbuļošanās un šķaidīšanās, temperatūra ir par lielu.
Vēl jāņem vērā, ka mokas krūzi nevajag mazgāt ar tīrīšanas līzekļiem. Pat ja tā apsūbē vai iegūst brūnīgu krāsu, to vajag tikai mazgāt ar tīru ūdeni, un kārtīgi izslaucīt ar salveti. Dabiskā kārtiņa kas pārklāj krūzes iekšu tikai palīdzēs pret alumīnija garšu.
Protams svarīga ir arī pati kafija, man šajā krūzē visvairāk garšo Lavazza Espreso kafija melnā paciņā. Ņemot vērā, ka man nav labu kafijas dzirnaviņu, neko par pupiņām nezinu.
Ja negaršo melna kafija, no šī mokapresso (mans termins) var veidot gardu Latte vai Cappuccino. Kā zināms Latte ir 2/3 piena pret 1/3 espresso, un Cappuccino ir 1/3 piena putu, 1/3 piena un 1/3 espresso.
Priekš tā nepieciešams vēl viens fantastisks izgudrojums par trim latiem – piena putotājs. Uzkarsējam piena krūzi mikroviļņu krāsnī (vienīgā funkcija kam to jāizmanto), un tad saputo. Pienu pārlej kafijai, vai otrādi (atkarīgs no reliģijas).
P.S.: Te ir fantastisks komikss/infografs par Kafiju
Šajā nedēļas nogalē bija ieplānots braukt uz kurzemi, iet ciemos, un darīt visādas citas lietas, taču sestdien secinājām, ka Oliveram ir augsta temperatūra, un nācās palikt mājās. Ļoti bezspēcīga sajūta, ka neko darīt nevari, bet bērns jūtās slikti. Kad paliek ļoti grūti, dodam ibuprofēnu vai paracetamolu vecumam atbilstošā devā un intervālos, daktere tikai lika darīt to pašu. Dodam skatīties Shaun the Sheep, kas vienmēr tiek sagaidīts ar applausiem un sajūsmu.
Toties šodien relatīvi brīvo laiku pavadīju izmēģinot jaunas receptes.
Sāku ar franču bagetēm, jo tām vajadzīgs visvairāk laika. Pirmā daļa ilgā laika aizgāja izpētē, jo lai arī franču bagetei ar likumu ir noteikts gan svars (250g) gan sastāvdaļas (milti, ūdens, raugs, sāls), tomēr process ir visai sarežģīts un sastāv no neskaitāmiem mīcīšanas un raudzēšanas posmiem, un gribēju atrast kādu kopsaucēju, lai izprastu procesu pašā pamatā. Lasīju gan Julia Childs variantu, gan t.s. artisan cepēju variantu (par artisan bakers sauc ideālistus pavārus, kas visu dara pēc iespējas ar rokām un klasiskos veidos), gan arī kā to dara profesionālis pavārs iekš Youtube.
Beigās bagetes sanāca ļoti garšīgas, lai arī tomēr nokļūdijos ar izmēru (triju vietā vajadzēja divas no tā mīklas daudzuma), kā arī man ir pārāk biezs maizes akmens. Jau noskatīju plānāku. Manējais pārāk ilgi sakarst, līdz ar to maizei apakša bija par bālu. Nākamo reizi abas kļūdas labošu.
Vēl taisīju Crème brûlée, jeb dedzināto kremu. Visai viegla recepte un garšīgs rezultāts. Ko tādu varētu gatavot ciemiņiem. Būtībā tas ir saldais krējums ar vaniļu, cukuru un olu dzeltenumu, cepts krāsnī trauciņos, tad pārkaisīts ar brūno cukuru, kurš tad tiek izkausēts. Pasniedz aukstu. Cukura kārtiņu ar karoti salauž. ŅaM ņam!
Pie creme brulee taisīju pēc iespējas korektāku Cafe Latte, kas sastāv no 1/4 espresso un 3/4 sīkputota karsta piena, kuru pārlej pāri kafijai, un ja izdodas, ar to veido visādus smukus zīmējumus. Gandrīz sanāca, tikai zīmējumus pamanīt spējīgs biju es viens pats.
Pirms laiciņa uzgāju interesantu kūkas recepti kādā blogā. Beidzot saņēmos uztaisīt. Sanāca fantastiska un pasakaini salda!
Recepte
Pildījumam:
- 1 1/2 glāzes cukura
- 1/2 glāzes ūdens
- 200g sviesta
- 1 glāze piena
- 1/3 glāzes medus
- 3 1/2 glāzes sadrupinātu valriekstu
Pannā uzkarsējam ūdeni līdz tas vārās, pieberam cukuru, maisam, turpinam vārīt uz vidējas uguns kamēr cukurs ir izkusis un maisījums sāk palikt biezāks, met daudz lēnus burbuļus. Noņem no uguns, iejauc sviestu un pienu. Samaisa visu kopā, tad uzliek atpakaļ uz uguns un silda uz vidējas uguns, maisot. Pēc 15 minūtēm iejauc medu un riekstus, sajauc. Noņem no uguns, atdzesē līdz gandrīz istabas temperatūrai.
Mīklai:
- 4 glāzes sijātu miltu
- 1/4 glāzes cukura
- 1/4 tējkarotes sāls
- 1 glāze auksta sviesta (ne galīgi cieta, plastiska)
- 3 olu dzeltenumi
- 1/3 glāzes ledus ūdens (lai sviests nesakūst)
Sajauc sausās sastāvdaļas bļodā, un olas ar ūdeni citā bļodā. Sviestu iejauc miltos, plūkājot to un jaucot, kamēr sviesta gabaliņi ir zirņa izmēra. Lēnām pielej olu-ūdens mikstūru klāt miltu maisījumam, un mīca kamēr viendabīgs.
Mīklu turpina mīcīt ar rokām, lai tā ir viendabīga un plastiska. Nepārmīciet mīklu, lai nesāk kust sviests. Sadaliet mīklu divos gabalos 1/3 + 2/3 un sarullējiet bumbās. Ielieciet ledusskapī uz pusstundu.
Uzkarsē krāsni uz 250C.
Uz miltotas virsmas izrullē lielāko mīklas gabalu apaļā formā, lai tā ietilptu standarta 26-28cm tartas pannā, tā lai mīkla ir nedaudz pāri malām. Iestumjam tur iekšā iepriekš sagatavoto pildījumu. Izrullē otru mīklas gabalu aplī, pārliek pāri, un maliņas saspaida kopā, noslēdzot “vāku”.
Cep 20 minūtes līdz zeltaini brūna. Atdzesē līdz telpas temperatūrai.
Glazūrai:
- 250g Laima Ekstra šokolādes
- 100g sviesta
- 16 perfektas valriekstu pusītes
Šokolādi sadrupina, uzkarsē kopā ar sviestu uz vidējas uguns. Kad sāk kust, samaisa zīdaini gludu. Noņem no uguns, 5 minūtes atdzesē. Pārlej šokolādi pāri kūkai, izmantojot silikona lāpstiņu, nogludina un nosmērē arī sānus. Izkārto valriekstus dekoram. Atdzesē ledusskapī.
Tomātu laiks ir klāt! Atjaunota un precizēta recepte:
Olīveļlā apcep nelielu sīpolu, pievieno tējkaroti brūnā cukura, pieliek 1 sarīvētu burkānu un 1 sarīvētu kartupeli, cep kamēr visi mīksti.
Tad pievieno 1 izspiestu ķiploka daiviņu, tomātus svaigus vai no bundžas (aptuveni 700 g), garšvielas (baziliks, timiāns un raudene), 300 ml buljonu1, var arī pielikt vienu ēd.k. tomātu pastu.
To visu vāra kādas 25 min un tad sablenderē ar vertikālo rokas blenderi viendabīgā biezzupā.
No svaigiem manuprāt daudz labāk, tik pirms tam tomātiem iegriež krustiņus un aplej ar verdošu ūdeni, novelk mizu. Tomātu biezenis kastītēs nav īsti labs zupai, jo pārāk sablenderēts, jau kā mērce, tie labāk makaronu mērcei derēs. Zupas šķīvī ieliek vienu lielu karoti ar bezkrāsas/bezgaršas balto jogurtu.
Karstajās dienās, kad smacējošā suta izsmeļ visus spēkus, sākām fanot par Cafe Frappe. Nācās dzirdēt dažādus variantus, kas cilvēku uztverē ir Frappe, tāpēc uzreiz paskaidrošu ka es ar to domāju Grieķu Frappe.
Frappe sastāv no saputotas šķīstošās kafijas, ledus, piena un ūdens. Tas viss tiek pasniegts aukstā glāzē, ar salmiņu. Lai to pagatavotu, ir vajadzīgs viens no diviem instumentiem – šeikeris, vai arī piena putotājs.
Ir pat tāds Frappe fanu saits, kur ir gan interesants receptes video ar šeikeri, un var pat t-kreklus pasūtīt.
Ja mājās nav šeikera, toties ir piena putotājs, tad iesaku šo te video, jo tieši tā es taisu savu Frappe.
Veikalos nopērkamais pesto bieži vien satur saulespuķu nevis olīveļļu, un kartupeļu cieti nevis riekstus. Tāpēc pesto jātaisa pašiem. Jau otro gadu mums ir savs baziliku dārziņš uz balkona. Šogad tam pievienojušās arī piparmētras. Baziliku pavisam svaigu var noplūkt arī citām vajadzībām, ne tikai pesto.
Četru veidu baziliki:
Piparmētras:
Un protams arī milzumdaudz puķu, lai uz balkona vakarā var izvilkt krēslus, un lampiņas gaismā lasīt grāmatas, klausoties putnos un smaržojot puķes:
Visus stādiņus par santīmiem pirkām centrāltirgū. Stādijām maija beigās/jūnija sākumā. Tagad jau baigi lielie izauguši. galvenais sargāt no tiešas saules, stipra vēja, un labi laistīt.
Ievas virtuvē izlasījām vienu saldējuma recepti, un izmēģinājām.
- 8 olu dzeltenumi
- 250g brūnā cukura
- 500ml piena
- 300ml saldā krējuma
- 2 tējkarotes šķīstošās kafijas
- 100g cepumu ar riekstiem vai mandelēm
Tā vismaz ir rakstīts žurnālā, pēc pieredzes, droši vien liktu par 50g mazāk cukura, par 2 mazāk olas, un par 100ml mazāk saldā krējuma. Tā gan ir tikai juška, jo saldējums sanāca ļoti trekns un salds. Es gan negalvoju ka mana juška recepti padara labāku, to es vēl pārbaudīšu.
Tātad process – pienu uzvāra, apmaisot tajā iejauc ar cukuru sajauktus olu dzeltenumus. Šķidrumu uz lēnas uguns karsē līdz tas nedaudz sabiezē, bet nevāra. Pievieno kafijas pulveri, visu atdzesē. Saputo saldo krējumu (tam jābūt ļoti aukstam un svaigam lai tas saietu smukā putukrējumā). Iejauc putukrējumu masā. Liek saldētavā. Ik pa laikam (10-20 min) samaisa lai ir atkal viendabīgs (jo virskārta sasalst ātrāk). Kad masa jau sāk palikt bieza, iejauc sadrupinātus cepumus (to mēs nedarījām).