Category Archives: Change

Lielā miskaste

3 Replies

Vakar noskatījos sižetu no LTV1 arhīva, par pirmo McDonalds restorānu Latvijā. Tas bija 1994. gadā, kad atklāja šo iestādi. Atceros, ka tad bija atbraucis mans onkulis no Vācijas, un aizgājām tur iedzert saldējuma kokteili.

Kas man visvairāk krita acīs no šī sižeta, bija nevis dīvainie apģērbi, drausmīgās mašīnas, mūsdienām līdzīgās cenas, vai fantastiskās frizūras. Tas bija cilvēku satraukums par McDonalds vienreizējajiem traukiem. Toreiz neviens cits tādus nelietoja, tāpēc pie McD atklāšanas risinājās VAK pikets, un gandrīz visi apmeklētāji sižetā izrāda bažas tieši par šo jautājumu. Pats intervētājs uzdod jautājumu tieši par traukiem.

Interesanti, bet laikam jau tieši šis notikums uzsāka ceļu uz atkritumu kalniem mūsdienās. Ne jau tā, ka McD būtu vainīgs, vai kaut kāds atkritumu pionieris. Vienkārši tas bija kā brīdinājuma karodziņš tuvojošajai nākotnei. Sign of times to come.

Atcerieties bērnību. Uz veikaliem gājām ar burciņām priekš krējuma, jo viss bija sverams. Maize stāvēja svaigi cepta lielās koka kastēs – āgenskalna baltmaize, ķieģela rupmaize, baltmaizes radziņš ar sāli un ķimenēm. Pienu sākumā pārdeva apmaināmās stikla pudelēs, vēlāk uz veikalu Zolitūdē mēs gājām ar savām pudelēm. Plastmasas maisiņi neeksistēja kā suga, ne tikai mazie santīmu maisiņi, bet arī lielie apdrukātie uzradās tikai vēlāk. Agrāk bija tīkliņi un somas. Nebija pašapkalpošanās veikalu, tantes visu iesvēra; viss bija svaigs, jo derīguma termiņi nebija gados mērāmi. Garšīgākā limonāde bija stikla pudelē “Meža oga”. Lielākais gardums, ko varējām ar draugiem nopirkt veikalā, bija baltmaize un kondensētā piena burka.

Atceros, kad pirmo reizi parādījās maize, safasēta plēvēs, mans kaimiņš tādu nepirka, un sauca par “mirušo maizi”. Cilvēkus tādas lietas vēl uztrauca, un uztrauca vienreizējie iepakojumi makdonaldā.

Un viņu satraukums neko nemainīja, jo esam nonākuši tur, kur esam šodien. Tad kāda iespēja ir mainīt milzīgos iepakojumu daudzumus un vienreizējos šķīvjus šodien, kad nevienu tas nesatrauc, un tā vairs nav īpaša parādība? Ja toreiz nekas netika mainīts, kā lai vispār kaut ko panāk tagad? Neliela bezcerības sajūta.

Protams dīvaini, toreiz mīnusu bija daudz vairāk kā plusu, bet šodien skatoties atpakaļ, es sāku redzēt arī tos plusus, tās labās lietas.

Kāpēc Latvija nav gatava tūrismam

18 Replies

Sakiet godīgi, kam īsti ir domātas šīs jaunās zīmes?

sign

Es protams priecājos, ka Rīgā visās malās šīs zīmes sāk parādīties, taču godīgi – kāda no tām ir jēga? Rīdzinieks zin kur ir tirgus. Angliski tur nekas rakstīts nav, attālumi nav doti nedz metros, nedz minūtēs. Labi, “tūrists” no ludzas, apjukušu seju un papīra karti rokās, nespēdams atrast Valsts Arhīvu (ko, nopietni, tas ir tūrisma objekts?). Cik tādu Ludziešu būs, atbraukuši te, un pateicīgi zīmei? Seši?

Galvenais, ka trūkstošo papildus informāciju uzlikt uz zīmes nebūtu maksājis ne santīma. Kāpēc zem dotā teksta nevarēja būt rakstīts “Agenskalns grocery market: 600m” vai “Botanical garden: 10min”.

Tak kaut vai “State document archive: you are FUCKING next to it!”

Pie velna, kādos pieredzes apmaiņas braucienos tie Rīgas Galvas ir braukājušī, ja nav redzējuši nevienu standarta pilsētas info norādi?

Šādi tām ir jāizskatās:

99B0e

Un tās ir tikai zīmes. Nieki. Padomājiet par pārējo. Labi, autobusa pieturās tagad pie sarakstiem ir daži vārdi angliski (Bus Stop). Ir pat nākamo pieturu nosaukumi. Taču droši varēja pielikt pamata informāciju par apskates objektiem konkrētajā virzienā, vai kaut vai, ka ar konkrēto autobusu iespējams aizbraukt uz pilsētas CENTRU (kas pie velna ir Esplanāde? Pajautājiet kādam iebraucējam, vai viņš zin). Autobusu maršrutu shēma laikam jau būtu par daudz prasīts. Tās arī pašiem rīdziniekiem nebija, līdz kādam piegriezās un pats uztaisīja.

Par vilcienu iedomājoties man vispār gribas raudāt, taču vismaz līnijām, kuras neplāno noplēst un aizklapēt (Jūrmala) varēja taču stacijā pielikt virzienu plakātu “—> Seaside city of Jurmala (15 min)” vai tamlīdzīgi. Un Autobusu/Vilcienu pieturās par biļetes cenu un iegādes vietu?

Japānā pieturā skaidrā angļu valodā bija maza plāksnīte (diemžēl nav bildes), kur bija teikts “How to ride the bus: Enter the bus in the middle door and take ticket from the machine. Pay your fare when exiting through the front door”

Rīgas Satiksmes pieturās tikmēr ir izvietotas nejēdzīgas “Nesmiņķē” (kas tas vispār par vārdu?) akcijas plāksnītes.

Ieraudzīji velosipēdu celiņu? Kurp tas ved? No kurienes? Nekādas informācijas. Brauc pa šoseju ar īrētu mašīnu un meklē Siguldu? Vēlu veiksmi atrast norādi angļu valodā. Meklē Rīgas autostu? Informācijas centru?

Pie mums ir tik pat eksotiski kā Franču Gujanā. Tikmēr mēs lai pievilinātu tūristus būvējam “Stikla Kalnu”.

Viltīgā sarkananā gaisma atrisināta!

20 Replies

Pirms kāda laiciņa dalījos sašutumā par ceļu policijas uzlikto sodu savā rakstā “Viltīgā sarkanā gaisma“. Tā kā uzreiz pēc soda uzlikšanas devos atvaļinājumā, uzreiz apstrīdēt nevarēju, turklāt – uz to brīdi vēl nebija 100% skaidrs, ka taisnība ir manā pusē. Ceļojuma laikā blogeris Kaspars ķērās pie lietas, un noskaidroja likumisko pusi. Tas man deva motivāciju doties pie labākā jurista ko es pazīstu, un sniegt sūdzību par nepatiesi piespriesto sodu. Sastādijām šādu te dokumentu, es ceru, ka kādam noderēs citas taisnības cīnīšanā.

Sūdzību ieliku aploksnē, un devos uz pasta nodaļu, kur to nosūtiju iestādes, kas minēta uz protokola, priekšniekam. Vēstuli sūtiju kā “apdrošināta ar satura aprakstu” (atšķirībā no ierakstītas vēstules, šāda vēstule varot tikt lietota tiesā, ja to vajadzētu, jo ir pierādijums ka sūtiju sūdzību, nevis zeķes), ar papildus pakalpojumu “paziņojums par izsniegšanu + izsniegt personīgi”. Tā teikt, lai būtu drošs, ka manu sūdzību laicīgi saņem.

Tā kā sodu piesprieda 21. jūlijā, šodien atsūtija atgādinājumu, ka ja nesamaksāšu sodu, pēc divām dienām stāsies spēkā soda sankcijas, bet nekādu atbildi (izņemot par sūtijuma saņemšanu) nebiju saņēmis.

Šodien atnācu no darba un – Uzvara! Pasta kastītē sagaidīja resna aploksne ar Lēmumu par soda atcelšanu. Seko gara analīze (uz trim lapām) par to kā un kur mani sodīja, tad kā ir pratināts nabaga inspektors, kā ir notikusi krustojuma apsekošana dzīvē, un kā ir secināts, ka tur tik tiešām ir jāvadās pēc zīmēm. Beigās ir secinājums ar šādu lēmumu:

1. cp jaunākā inspektora tāduntāda pieņemto lēmumu atcelt un lietu izbeigt
2. par pieņemto lēmum paziņot N.R.
3. pārkāpuma lietas materiālus atgriezt VP RRP KPP sat admi pārk. birojam

Uzvara!

Papildināts: Lēmums studijā! 

Viltīgā sarkanā gaisma

11 Replies

Vakardien, gatavojoties doties atvaļinājuma ceļojumā, aizbraucām vakarā pakaļ līdzbraucējai Ievai, un lai no Tērbatas ielas tiktu atpakaļ uz Brīvības ielu, izbraucām pa Matīsa/Miera/Šarlotes. Visi jautri sarunājāmies, un pēkšņi pamanu priekšā savdabīgu krustojumu. Ir “dodiet ceļu” zīme, un “griezties tikai pa labi” (tur kur man vajag). Nevienu luksoforu neredzu, sāku jau griezties (jo ielās nav nevienas mašīnas, kā jau sestdienas vakarā), kad pamanu, ka tālu pretī pa diagonāli, pavērsts nevis pret mani, bet visai slīpi uz blakus ielu, ir viens luksofors, kas rāda sarkano. Tas luksofors ir šķībi un tik tālu, ka to tiešām nevar pamanīt. Nora noprasa – tiešām tas nebija jāņem vērā? Nodomāju, ka situācija noteikti ir līdzīga tām, kad tu griezies un pretī ir dublējošais luksofors citiem braucējiem t.i. jāatbrīvo brauktuve un jādodas pāri. Nu vismaz tādā garā. Pamanu spogulī policiju, un atbildu Norai – “nu, ja bija jāņem vērā, tad tūliņ būs bākuguņi”. Un protams sekundi pēc tā, bākuguņi un policists ar ruporu liek apstāties.

Pēc sejas izteiksmes un tekstiem, tur ir 100% nepārprotams, ka luksofors darbojas uz krustojumu, un tas, ka viņš ir tālu un slikti redzams, nav nekāds attaisnojums, vienkārši kāds aizmirsis uzlikt luksoforu pašai Šarlotes ielai. Es cenšos kooperēties jo pēc viņa draudiem, 100Ls un četri kredītpunkti nav tas, kas man vajadzīgs pirms izbraukšanas ceļojumā.

Uzaicina mani pasēdēt viņa mašīnā, kamēr rakstīs sodu. Skaidroju, ka apmulsu, jo tur nav luksofora, un krustojums ir visai divdomīgs, bet viņš visu laiku uzsver, ka tur pat nav divu domu, un esmu pats vainīgs, ka slikti redzu luksoforus. Skaidri liek saprast, ka ja atzīstu vainu un nožēloju savu stulbumu, palaidīs mani ar “iesācēja sodu”, tikai 20Ls. Protams tas uz mani iedarbojas, un nemaz necenšos apšaubīt ceļu policijas viedokli, jo tam neredzu ne iemeslu ne pamatu. Kā gan savādāk lai dzīvo valstī, kur nevar ticēt varas iestādēm?

Protams kamēr es tur sēžu, notiek neiedomājamais – Nora telefonā atrod nedēļu vecu (!) rakstu par šo lielisko krustojumu, kur situācija ir analoģiska, un komentāros ir savi 70 cilvēki, kas apgalvo, ka vienmēr tur brauc neskatoties uz krustojumu. Žēl, ka rakstu nebiju izlasījis iepriekš – bet nu protams būtu arī daudz dusmīgāks, ja būtu paļāvies uz šī raksta komentētājiem, vai (wait for it) Rīgas Domes Satiskmes Departamenta atbildi:

Protams atsaukties uz Twitter izklausās smieklīgi, bet nu kāpēc tāds konts tad vispār eksistē? Diemžēl šodien dodos ilgstošā atvaļinājumā un man nav laika apstrīdēt lēmumu, ko varu izdarīt 10 darba dienās. Pietiks ar bloga rakstu un novēlu situāciju atrisināt karstgalvīgajiem komentētājiem, un twitter lietotājiem.

Ar velo caur Dunduru pļavām

2 Replies

Esam sākuši pa nedēļas nogalēm doties mazos izbraucienos ar velosipēdiem kopā ar Oliveru (uz velokrēsliņa), un šonedēļ bijām Slampes rajonā. Itkā sāku plānot maršrutu balstoties uz Tukuma tūrisma informācijas centra velo maršrutu ieteikumiem, taču tie lielākā daļa izrādijās braucam pa lielceļiem. Beigās ievēroju stūrī mazu aplīti gar Dunduru pļavām, un tur arī devāmies. Orģināli maršruts atkal jau paredz pusi no ceļa doties pa šoseju, bet plānojām izbraukt interesantāk.

Automašīnu novietojām pie Vīkseles kapiem, sakrāmējām velosipēdus, somas, iesēdinājām Oliveru krēsliņā, un – secinājām, ka manam velosipēdam ir tukša aizmugurējā riepa. Nu neko, pumpis palicis mājās, sākam lēnām krāmēties nost, ar domu, ka es aizbraukšu līdz kādam benzīntankam uzpildīt gaisu. Te pēkšņi piebrauc agrīnā mezozeja perioda Audi, un ārā kāpj sirmgalvju pāris. Prieks kur tu rodies, pretimnākošais onkulis aizdod mums savu automašīnas pumpi (ar uzrakstu CCCP GOCT) un pāris minūtes vēlāk esam jau ceļam gatavi.

Maršruts mierīgs, pārsvarā pa šauriem gransceļiem. Izbraucot patīkami smaržojošai govju fermai, ceļš paliek šaurāks – te sākas interesanta nosaukuma vieta “Melnragu rīkle”. Tāds kā taisns koridors – blakus ceļam pa kreisi simts metru plata pļava-mitrājs, apkārt meži. Tepat jau sākas Dunduru pļavas. Šī ir viena no putnu vērotāju iecienītajām vietām, turklāt te ir apskatāms ļoti savdabīga projekta rezultāts – atkal salīkumota, padomju laikos iztaisnotā Slampes upe.

Pie skatu torņa nelels pikniks. Oliveram pikniks un putnu torņi ir tādi kā ceļojuma galvenie pieturas punkti. Tiklīdz sāk jautāt “uz kurieni mēs braucam”, tad atbilde “uz torni” tiek pieņemta, un neseko tālāki jautājumi. Tornī Olivers ar lielāko prieku binoklī meklē savvaļas govis un zirgus. “Atradu govi!”, iesaucas. Kad prasu lai parāda man, viņš iedod binokli, un saka “pats meklē!”

Kamēr sēžam, sāk nedaudz pilināt lietus, un piebrauc pusmūža vīrietis uz velosipēda. Vienkārši ģērbies, bez nekāda speciāla aprīkojuma, ar mugursomu. Zinu dažus šādus cilvēkus – vienreiz arī Gulbenē satikām tādu. Brauc milzīgus gabalus viens pats, apceļo Latviju. Vienpatņi. Sasveicinamies, šis uzkāpj tornī baudīt dabu. Skatos, ka viņam velosipēda odometrā 17 kilometri, gan jau arī apceļo laukus.

Sakrāmējam pusdienas somās, turpinam ceļu, piebraucam tuvāk govju un zirgu bariņam, turklāt turpat zem tiltiņa ģeokastīte.

Griežamies pa labi un turpinam ceļu jau pa šaurāku un tumšāku ceļu, te tas iet pa mežu, blakus pa labi smuka akmeņaina upīte. Kādu gabaliņu vēlāk secinu, ka ieplānotais īsais ceļš pa mežu tomēr nederēs, jo pa labi uz kapiem (kur atrodas auto) ceļā ir upe bez tiltiņiem. Nekas, nākas tomēr doties ārā uz šoseju, un kādu kilometru pabraukt pa to, tad atkal griežam iekšā lauku sānceļā. Kādu gabalu vēlāk secinam, ka Jāņasētas GPS karte ir pārāk optimistiska, un iezīmētais “meža ceļš” izbeidzas lauka vidū. Nākas griezties apkārt, un mēģināt nākamo ceļu. Jaunais ceļš iet gar milzīgu modernu fermu, Olivers jau kādu brīdi guļ, tāpēc traktorus un lauktehniku nenovērtē. Lauka malā milzīgs bars ar dzērvēm – vairāki desmiti. Taču tiklīdz izvelku fotoaparātu, dzērves neapmierinātas ceļas spārnos, un pabēg tālāk.

Tepat jau blakus ir kapi un mūsu auto – esam nobraukuši 24 kilometrus.

GMO problēmas

12 Replies

Daži mani draugi zinātnieki par ĢMO ir labās domās, jo pie tā strādā un zin kas tas ir. Tāpēc uzreiz tiksim pāri pirmajai no divām galvenajām problēmām – teorijā ĢMO ir ļoti daudzsološs, bet ir visādi traucēkļi, un visus tos var apvienot zem saukļa “ar lielu varu nāk liela atbildība”. Pirmā atbildība ir veselība – ĢMO (Ģenētiski Modificēti Organismi) nav tik sena tehnoloģija, lai tā būtu labi izpētīta attiecībā uz cilvēka veselību, un eksperiments notiek uz patērētāju rēķina, jo produkts nonācis tirgū pirms galēja sprieduma. Zinātnieki protams atbalsta to teorētisko potenciālu, jo tik tiešām tehnoloģija ir fascinējoša, un nonākot pareizās rokās, tai ir liela nākotne. Tāpēc no pirmā iemesla “nav izpētīta ietekme uz veselību” nonākam pie otrā – kāpēc nav?

Otrais punkts ir – komercija, bizness un “nepareizās rokas”. Sākotnēji ĢMO proponenti soliīja pasaules bada atrisinājumu, lētu ēdienu un mieru virs zemes. Bet nekā, ĢMO ir dārgs un kontrolēts. Tieši tā, ĢMO ir tehnoloģija, kuru tāpat kā visu citu intelektuālo īpašumu tirgo un pārdod, un beigās tā visa pieder lauksaimniecības tehnoloģiju gigantam Monsanto, kas ir “nepareizās rokas” jēdziena absolūtā definīcija. Pēc viņu darbības metodēm spriežot, sliktāk būtu tikai ja ĢMO tehnoloīģijas piederētu Hitleram.

Labi šīs problēmas ir aprakstītas filmās Michael Clayton un Food Inc. Īsumā – kad visi graudu ražotāji pieder vienai firmai, un tā tirgo tikai ĢMO sēklas, tev ir iespēja pirkt tikai vienas sēklas. Šīs sēklas satur Monsanto piederošu tehnoloģiju, un to (surprise surprise) ir aizliegts pavairot. T.i. ja tu nākamajā gadā gribētu sēt labību no graudiem kas izauga, nekā nebija – autortiesību pārkāpums, gluži kā mūzikas pasaulē. Tev jāpērk jaunas sēklas katru gadu. Ja tavas sēklas ar vēja un putnu palīdzību iesējušās kaimiņu laukā, kas neizmanto ĢMO sēklas, viņa raža tiek samaitāta (skat punktu “veselība”), kā arī pie viņa durvīm klauvē Monsanto, un liek maksāt par nelegālu tehnoloģiju lietošanu (atkal kā mūzikas pasaulē). Indijā dažus gadus atpakaļ sākās vilnis ar zemnieku pašnāvībām, jo ĢMO sēklas tika sapirktas neizlasot līgumu, un zemnieki nespēja maksāt katru gadu par jaunām sēklām.

Ja vēl par veselības ietekmi domas pagaidām dalās un konkrētu pierādijumu nav, Lielā Brāļa Monsanto ietekme ir fakts, jo jau šodien tiem pieder visa lauksaimniecības industrija amerikā, un – arī lielas kompānijas eiropā. Piemēram Monsanto draugs un cits Hitlerisks monstrs “Cargill” (kāpēc tas ir monstrs, skat Food Inc) Latvijā tirgo eļļu Risso (tā gan nesatur ĢMO).

Īsi sakot, mums būtu jāpriecājas, ka ĢMO nav atbalstīts Eiropas Savienībā (atļauts ir audzēt tikai Rapšus, Soju un kartupeļus priekš cietes, kā arī tas viss obligāti jāmarķē), un laukos vēl atļauj stādīt kartupeļus no pagājušās ražas, un nav jāparaksta līgums, ka katru nākamo rudeni tu pirksi jaunus ĢMO kartupeļus par 3x lielāku cenu

Cik dažādi mēs esam

19 Replies

Mēs jau visi iedomājamies, ka esam normāli, un ka apkārtējie ir savādāki. Lai ko es nepaņemtu par piemēru, vienmēr atradīsies grupas ar cilvēkiem, kas teiks – bet kas tad tur īpašs, un minēs kādus labākus piemērus. Bet reizēm tas sāk tik ļoti krist acīs, ka nespēju neuzrakstīt – es tiešām jūtos kā nenormāls, jo sekojošais šķiet ir latvijas standarts. Piemēram bijām ar bērnu aizgājuši pastaigāt pa dabas taku. Taka smuki iekārtota, marķēta, ar kartēm un informatīvajiem stendiem. Pie bērnu laukuma sastapām interesantu kompāniju. Starp četriem pieaugušajiem bija aptuveni trīs gadus vecs bērns, taču pieaugušie visi kā viens bija smagā reibumā, lauza dažādus spēļu laukuma rīkus, runāja vienkārši neiedomājami spēcīgā leksikā (anālais sekss bija tikai maigākais no tā ko es te varu uzrakstīt), nepārtraukti vāļājās pa zemi, viens iegāja krūmos pavemt, pa jokam uzkāvās – uzvedās kā normāli dzērāji. Un tur pat bērns. Video šo visu tik labi neattēlo, jo nesaņēmos pafilmēt vairāk.

Līdzīga kompānija bija arī tramvajā, kad braucām uz zoodārzu (tie gan bija skaidrā). Viņi brauca bez biļetēm un veica visādus interesantus manevrus lai izvairītos no kontroles. Pie ieejas zoodārzā pienāca un gribēja mums pārdot itkā lētākas Zoo biļetes, ko viens no viņiem bija dabūjis darbā. Parastās 4Ls cenas vietā, viņi prasīja 2.5Ls par biļeti. Apskatot tuvāk, izrādijās ka pārdodamais ir 50% atlaižu kupons, kas nozīmē, ka mēs samaksājot 2.5Ls iegūtu iespēju nopirkt biļeti pa 2Ls (iztērējot par 50sant vairāk kā normāli). Galvenais, ka viņi negribēja mūs piekrāpt, bet patiešām nezināja ko viņi īsti tirgo, un kāpēc tas nav izdevīgi. Un piemēri turpinās. No cilvēkiem kas ar sajūsmu skatās “Dziedošos dvīņus” līdz “Sievu sitējiem narkomāniem”.

Pēc šī un citiem līdzīgiem gadījumiem, es neesmu pārliecināts, ka tautas vēlēts prezidents ir laba doma. Un tāpat – arī pie šī raksta komentāros noteikti atradīsies kāds, kuru minētie piemēri nepārsteidz, bet ir rakstītāja ikdiena, un kurš neizpratnē jautās “bet kas tad tur tāds, tur jau nekā tāda nav?” Un par to arī šis stāsts

Rīgas ielas

5 Replies

Šonedēļ atsāku uz darbu braukt ar velosipēdu. Sezona tika pārtraukta kaut kad gada nogalē, kad biju apslimis, un negribēju riskēt iekulties lielākās veselības problēmās. Pēc tam atsākt bija grūti, kā jau parasti. Rīga ir visai labi braucama, ārā jau ir silts, ielas pārsvarā ir tīras. Mazākās ielas pludo, un agri no rīta (izbraucu septiņos vai nedaudz agrāk) mazās ielas ir apledojušas, kas ir galvenā problēma. Reizēm ledus ir tik slidens, ka ātrums jāsamazina līdz minimumam. Atceļā no darba tas ledus ir nozudis, un braukt ir pavisam patīkami.

Viss izskatās pavisam citādi, ja brauc ar velo. Tik daudz var redzēt, tik daudz dzirdēt – pasaules skaņas visapkārt. Katru dienu varu braukt pa citu maršrutu, un piestāt kur vēlos. Pārsēšanās ar autobusiem ir tik vienveidīga un neinteresanta.

Velo celiņš gan nedaudz apskādēts – tur būvē jauno satiksmes mezglu, kur daugavgrīvas iela savienosies ar vanšu tiltu, un tā vienvirziena puse, kas iet gar mārtiņa baznīcu, paliks par dzīvojamo zonu. Izskatās, ka tuvākajā laikā velo celiņš uz laiku būs nepieejams, jo pie preses nama jau daļa no tā ir pazudusi zem kāpurķēžniekiem.

 

Homeopātiskās zāles

117 Replies

Homeopātija nav zāļu medicīna.

Nejauciet šīs lietas. Ja jums kāds stāsta, ka bijis pie ārsta-homeopāta – tas nav dabas medicīnas pārstāvis. Viņš neizraksta dabīgas zāles.

Homeopātijai nav ne mazākā sakara ar dabas medicīnu, kurai atšķirībā no homeopātijas ir pierādāmi rezultāti. Galu galā pat aspirīns sākotnēji nāca no vītola sulas, taču no homeopātijas nekas nekad neradīsies, jo tas ir šarlatānisms augstākajā pakāpē.

Raksts ir ikgadējs atgādinājums. Izglītojiet draugus un radus. Tagad tas ir atkal jau aktuāli, jo visi apkārt sākuši slimot, un tūlīt TV atkal reklamēs zāles kā Oscillococcinum. Apskatieties kas ir šo zāļu sastāvā – mazāk nekā viena molekula pīļu aknu ekstrakta. Mazāk nekā viena molekula nozīmē, ka tur nav nekā, pat nekādu pēdu no tā.

Pasaulē nav neviena zinātniska pētijuma vai eksperimenta, kas pierādītu kaut vienu homeopātisko zāļu efektivitāti. Neviena! Viņu efektivitāte ir vienāda ar placebo. Kā tas vispār ir iespējams? Vēsturiski sanācis tā, ka bija dažādi alķīmiķi un šarlatāni kas tirgoja universālās zāles pret mēri, sirds slimībām, trakumsērgu utt. (ja kas, vienas no šīm zālēm bija jau minētās Oscillococcinum, kas tieši šādi arī tika reklamētas, ar to pašu sastāvu ko šodien). Kaut kā ir sanācis, ka viņiem ir paveicies izšmaukt cauri visādām likumdošanām un turpināt tirgot šo brīnumlīdzekli kā tādu uztura bagātinātāju, lai gan protams – tajā vienīgā sastāvdaļa ir cukurs.

Nelieto homeopātiju. Tas ir cukurs par lielāku cenu!

Piramīdas

13 Replies

Jau pirms laika dzirdēju, ka slavenais Mavrodi, MMM piramīdas shēmas dibinātājs, ir atgriezies lai turpinātu krāpt vientiešus. Šodien pieturā ieraudzīju pavisam nekaunīgu MMM turpinājuma reklāmu – esmu šokā! Tik pat labi varētu reklamēt citas līdzīgi legālas lietas – “Gribi pelnīt vairāk? Prasi algu aploksnē!” vai “Gribi pelnīt vēl vairāk? Zodz veikalos!”.

Te labi aprakstīts par to kā piramīdu shēmas krāpj to lietotājus, un kāpēc neviens tajās (izņemot dibinātāju) neko nenopelnīs. Vai tiešām deviņdesmito vidus ir tik sena pagātne, un neviens neatceras kā cilvēki zaudēja naudu? Un ka Mavrodi sēdēja cietumā? Ponzi shēmas ir nelegālas milzīgos skaitos valstu, bet par nožēlu jāsecina – acīmredzot ne banānu republikā Latvijā.

ponzi scheme is back